4. novembrī Rīgā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā seminārā “Erasmus+ un Prasmju savienība: ceļā uz nākotnes prasmēm Eiropā” pulcējās Erasmus+ projektu īstenotāji no dažādām izglītības un sporta jomām, lai kopā ar ekspertiem pārrunātu nākotnē nepieciešamās prasmes, darba tirgus attīstības tendences un Erasmus+ programmas ieguldījumu prasmju pilnveidē. Seminārs sniedza iespēju iepazīt Eiropas un Latvijas aktualitātes, pētījumu secinājumus un projektu īstenotāju pieredzi, kā arī dalīties idejās un meklēt risinājumus, kā starptautisko sadarbību vēl mērķtiecīgāk izmantot cilvēku un organizāciju izaugsmei.
Atklājot semināru, VIAA Erasmus+ programmas departamenta direktore Zane Gailīte uzsvēra, ka nākotnes prasmju attīstībai nepieciešama dažādu nozaru sadarbība un gatavība paraudzīties ārpus savas profesionālās darbības jomas. Būtiska nozīme šajā procesā ir starptautiskajai pieredzei, kas palīdz ne vien pilnveidot prasmes, bet arī stiprināt vēlmi mācīties un attīstīties visa mūža garumā.
“Nākotnes prasmes nevaram attīstīt katrs tikai savā lauciņā. Mums ir ne tikai jāsaprot, kādas prasmes būs vajadzīgas, bet arī kopīgi jāatrod veidi, kā tās attīstīt. Un te būtiska loma ir arī Erasmus+ programmai. Starptautiskā pieredze ne tikai palīdz apgūt jaunas prasmes, bet bieži vien maina arī pašu cilvēka attieksmi pret mācīšanos, vairojot drosmi izmēģināt jauno, pārliecību par savām spējām un vēlmi turpināt attīstīties. Tieši tā veidojas mūžizglītības domāšana - izpratne, ka mācīšanās nesākas un nebeidzas ar diplomu vai apgūtu profesiju. Savukārt organizācijām tā ir iespēja iegūto pieredzi pārvērst jaunās idejās, pieejās un reālās pārmaiņās. Jo nākotnes prasmes sākas ar mūsu šodienas izvēlēm un darbiem,” uzsvēra Zane Gailīte.
Semināra pirmajā daļā eksperti aplūkoja nākotnes prasmju attīstību no izglītības politikas, darba tirgus un pētniecības skatpunkta. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Jeļena Muhina iepazīstināja ar Eiropas Prasmju savienības iniciatīvu un tās iespējām Latvijā, savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Normunds Ozols pievērsās prasmēm, kas Latvijas darba tirgū būs nepieciešamas līdz 2030. un 2040. gadam. VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta Monitoringa nodaļas datu zinātnieks Ģirts Burgmanis aplūkoja skolēnu nākotnes prasmju attīstību Latvijas izglītības saturā, bet SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pārstāve Karīna Anete Sirmā sniedza darba devēja skatījumu uz darbinieku prasmēm, kompetencēm un potenciālu.
Būtiska uzmanība tika pievērsta arī Erasmus+ programmas ieguldījumam prasmju attīstībā un mūžizglītības nozīmei. Baltic Institute of Social Sciences vadošā pētniece Oksana Žabko iepazīstināja ar pētījumu secinājumiem par Erasmus+ projektu ieguldījumu prasmju pilnveidē, savukārt Latvijas Universitātes Mūžizglītības akadēmijas direktore Karīne Kalniņa aktualizēja nepārtrauktas mācīšanās kultūras nozīmi. Šīs tēmas rosināja plašāk paraudzīties uz prasmju attīstību, pievēršot uzmanību ne tikai konkrētām zināšanām un kompetencēm, bet arī motivācijai mācīties, spējai pielāgoties pārmaiņām un iegūtās zināšanas izmantot praksē.
Semināra otrajā daļā ar savu pieredzi dalījās četru Erasmus+ projektu īstenotāju pārstāvji no Daugavpils Tehnoloģiju vidusskolas, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Rīgas Stradiņa universitātes. Pieredzes stāsti sniedza ieskatu, kā starptautiskā sadarbība palīdz attīstīt profesionālās un personīgās prasmes, ieviest jaunas pieejas mācību un darba procesā un veicināt pārmaiņas organizācijās. Dažādo izglītības jomu pieredze ļāva ieraudzīt Erasmus+ programmas daudzveidīgās iespējas un tās ieguldījumu gan individuālajā, gan organizāciju izaugsmē.
Īpaši vērtīga izvērtās semināra praktiskā daļa, kurā dalībnieki atsevišķās izglītības un sporta sektoru darba grupās diskutēja par to, kā ar Erasmus+ projektu palīdzību sniegt jēgpilnu un konkrētu ieguldījumu prasmju attīstībā. Dalībnieki apzināja sava sektora aktuālās vajadzības un izaicinājumus, pārrunāja nepieciešamās prasmes un meklēja praktiskus risinājumus, kā starptautiskās sadarbības iespējas izmantot vēl mērķtiecīgāk.
Darba grupās tika aktualizēta gan digitālo un mākslīgā intelekta prasmju, svešvalodu un komunikācijas prasmju nozīme, gan nepieciešamība stiprināt kritisko domāšanu, patstāvību un spēju pielāgoties pārmaiņām. Dalībnieki uzsvēra arī praktiskas mācīšanās, motivācijas un sadarbības nozīmi, kā arī nepieciešamību nodrošināt, lai projektos iegūtās zināšanas un pieredze nepaliktu tikai individuāls ieguvums, bet tiktu nodota tālāk kolēģiem un izmantota organizāciju attīstībā.
Iepazīstinot ar darba grupu rezultātiem, atklājās, ka, neraugoties uz izglītības un sporta sektoru atšķirībām, daudzi izaicinājumi un attīstības vajadzības ir kopīgas. Dažādu jomu pārstāvji uzsvēra nepieciešamību stiprināt sadarbību, veicināt pieredzes apmaiņu, nodrošināt praktisku atbalstu un mērķtiecīgi izmantot Erasmus+ projektos gūtos rezultātus. Šī kopīgā izpratne bija viens no būtiskākajiem semināra ieguvumiem – iespēja ieraudzīt, ka līdzīgus jautājumus risina arī citās jomās un ka citu pieredze var palīdzēt rast jaunas pieejas savā darbā.
Diskusijās izskanēja arī konkrēti priekšlikumi turpmākajam darbam – ciešāk sadarboties ar darba devējiem un citām izglītības iestādēm, veidot praktiskākas un pieejamākas mācību iespējas, aktīvāk iesaistīt projektu dalībniekus pieredzes nodošanā un stiprināt ilgtermiņa sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā panākt, lai mobilitātēs un projektos iegūtās zināšanas, prasmes un kontakti tiktu izmantoti arī pēc aktivitāšu noslēguma.
Prezentācijas no pasākuma pieejamas šeit.
Foto no pasākuma VIAA Flickr.