Viss sākas šeit. Erasmus 35. Programmas “Erasmus+” 35. jubilejas gadā programmas dalībnieki: organizācijas; mācību vadītāji, jaunieši, jaunatnes jomas eksperti un entuziasti dalās savā pieredzē un stāstos par iegūto un vērtīgo, ko sniegusi programma.
Stāsta Anastasija Laizāne, biedrības “Active Rainbow” līdzdibinātāja un jaunatnes darbiniece.
Kāda ir tava līdzšinējā pieredze programmā “Erasmus+”?
Mēs darbojamies kā platforma jau no 2014. gada, bet oficiāli kopš 2020. gada. Kādus projektus mēs esam īstenojuši? Patiesībā ļoti dažādus. Valsts programmas ietvaros mums ir bijis projekts par mentālo veselību. Diez gan aktīvi darbojamies arī “Erasmus+” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” programmu ietvaros. Mums ir tāda daudzpusīga pieredze. Drīzumā mums būs arī pirmie ilglaicīgie brīvprātīgie un esam ļoti ieintriģēti.
Kā tu raksturotu “Erasmus+”?
“Erasmus+” noteikti ir iespēja, satikšanās, mācīšanās, jauni horizonti zināšanās, cilvēkos, skatījumā uz pasauli un arī kaut kas unikāls un iekļaujošs.
Vai un kā Covid-19 pandēmija ietekmēja projektu īstenošanu?
Covid-19 pandēmijas laiks bija izaicinošs, jo mēs esam pieraduši, kā jau darbā ar jauniešiem, ka mēs gribam tikties klātienē, braukt ne tikai pa Latviju, bet arī Eiropu un tālāk. Mēs meklējām risinājumus un veidus, kā mēs varam viens ar otru satikties arī virtuāli, kā mēs varam iziet ārā un viens ar otru ‘saslēgties’ neesot klātienē. Mums radās ļoti daudz risinājumu, ko var darīt digitāli. Patiesībā tam ir arī pozitīvā puse, jo mēs varējām sasniegt arī tos jauniešus, kas nevar būt konkrētajā vietā, kur mēs tiekamies fiziski. Tas bija gan ierobežojošs faktors, ka mēs nevaram tikties, gan arī tāds mācīšanās brīdis, kad mēs radoši meklējam risinājumus un patiesībā sasniedzam tālāk un vairāk, nekā varbūt mēs būtu sasnieguši, esot Lucavsalā.
Ko tu novēlētu “Erasmus+”, kā arī projektu esošajiem un potenciālajiem īstenotājiem, programmas 35 gadu jubilejas kontekstā?
Pa ceļam ar vienu no mūsu brīnišķīgajiem jauniešiem runājām par to, kādi ir mūsu secinājumi, un ko mēs gribam ieteikt citiem jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem. Viena no lieliskākajām lietām noteikti ir ticēt savai intuīcijai. Tas ir pats sākums, jo viss sākas no tevis paša. Otrs cilvēkiem, kas īsteno vai grib īstenot projektus – ticēt sev un saviem spēkiem, lūgt palīdzību noteikti. Mums ir brīnišķīga sadarbība arī ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru, kas ir fantastiski. Attiecībā uz programmu – klausīties tajos, kas programmās piedalās. Noteikti skatīties pieredzes stāstus, runāt ar tiem cilvēkiem, jo stāsti ir fenomenāli. Man ir tāds salīdzinājums, ko bieži vien izmantoju, ka mūsu darbību, vārdu un eksistences ietekme patiesībā ir neizmērojama. Šeit mēs runājam par milzīgu Eiropas Savienības līmeņa programmu. Tie akmentiņi, ko mēs metam ūdenī, ja mēs pieņemam, ka tā ir mūsu mazā darbība, tad šajā gadījumā mēs nekad nezinām, cik tālu sniedzas tie vilnīši, kas no tā akmentiņa aiziet. Mēs, kā cilvēki, kas strādā ar to dienu dienā, redzam, cik lielu ietekmi tas nes. Mans ieteikums ir turpināt strādāt, klausīties un ja klausās, tad var sadzirdēt un detaļas būs skaidras.
