Eiropas Atzinības zīme valodu apguvē (EAZVA) ir balva, kas veicina jaunu metožu un iniciatīvu izstrādi valodu mācīšanas un apguves jomā, kā arī starpkultūru izpratni visā Eiropā. Zīmi katru gadu vai reizi divos gados piešķir inovatīvākajiem valodu apguves projektiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un Erasmus+ programmas asociētajās trešajās valstīs.
Balva iedibināta, lai veicinātu izcilību svešvalodu mācīšanā, palīdzētu paaugstināt valodu mācīšanas standartus visā Eiropā un sekmētu izpratnes veidošanos par Eiropas sadarbību valodu mācīšanas un mācīšanās jomā visos izglītības sektoros. Šī iniciatīva ieņem nozīmīgu vietu ES valodu mācīšanas un apguves aktivitātēs.
EAZVA ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas savu darbību uzsāka 1998. gadā. Kopš 2002. gada iniciatīva tiek īstenota arī Latvijā.
Sākot ar 2023. gadu Latvijā EAZVA tiek piešķirta īstenotajiem Erasmus+ projektiem ar nozīmīgiem un izmantojamiem rezultātiem valodu mācīšanās un apguves jomā:
- 1. pamataktivitātes projektiem skolu, profesionālās un pieaugušo izglītības sektoros, vai
- 2. pamataktivitātes projektiem augstākās izglītības, skolu, profesionālās un pieaugušo izglītības sektoros.
EAZVA balva Latvijā tiek piešķirta katru otro gadu.
|
Kritērijs |
Apraksts |
|
Tematiskās prioritātes |
Uz EAZVA var pretendēt Erasmus+ perioda 2021-2027 1. un 2. pamataktivitātes projekti, kas:
|
|
Visaptveroša un radoša pieeja
|
Cik lielā mērā:
Visaptveroša pieeja var iekļaut:
|
|
Ietekme un izplatīšana
|
Cik lielā mērā projekta rezultātiem ir potenciāls:
|
2023. – 2024. gadā uz Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē (EAZVA) kandidēs projekti, kas atbilst kādai no sekojošām Eiropas prioritātēm:
1. Atbalsts nesen ieceļojušu migrantu un pārvietotu bērnu un jauniešu valodu apguves vajadzībām
No 2014. līdz 2016. gadam būtiski pieaugot bēgļu skaitam, dalībvalstīm un izglītības iestādēm arvien lielāks izaicinājums ir efektīvi integrēt no migrantu vidus nākušos bērnus un jauniešus izglītības sistēmās. Kopš Ukrainas kara sākuma, 2022. gada februārī, ukraiņu bērnu pieplūdums ir daudz lielāks nekā jebkad iepriekš. Tas rada papildus intensīvu spiedienu uz skolām un to atbalsta institūcijām, kas vēl nav tikušas galā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto seku ietekmi.
Uz EAZVA var pretendēt projekti, kuros tiek īstenoti pasākumi, lai atbalstītu nesen ieceļojušus migrantus un pārvietotus bērnus un jauniešus no Ukrainas, kopumā padarot izglītības iestādes iekļaujošākas. Piemēram, tiek izmantotas iekļaujošas pedagoģiskas pieejas, kur migrantu skolēnu kultūras un sociālās identitātes tiek uzskatītas par priekšrocībām, nevis trūkumiem vai ierobežojumiem. Skolu izglītības un profesionālās izglītības un mācību jomā, piemēram, veicināta daudzvalodību un “valodas izpratne”, kur visas valodas, kurās runā izglītojamie, vecāki un citas iesaistītās personas, tiek atzinīgi novērtētas un novērtētas līdzās konkrētās valsts valodai, uzlabojot akadēmiskos sasniegumus, kā arī vienlaikus stiprinot piederības sajūtu un vispārējo labklājību izglītības iestādē. Iekļaujošas pedagoģiskās pieejas un mācību vide, kas balstās uz dialogu ar visu skolas kopienu, t.sk. vecākiem un citām sadarbības personām.
2. Skolotāju profesionālā pilnveide, lai risinātu jautājumus saistībā ar iekļaušanu un starpkultūru dialogu, jo īpaši saistībā ar valodu daudzveidības pieaugumu klasē
Uz EAZVA var pretendēt projekti, kuros tiek pētīta labā prakse attiecībā uz pieaugošo daudzvalodību Eiropas skolās. Piemēram, iniciatīvas un pedagoģija, kas palīdz uzlabot skolotāju un citu izglītības darbinieku prasmes un zināšanas kopumā, lai sekmīgi strādātu daudzvalodu un daudzkultūru vidē, skolotāju sākotnējās apmācības (ITT) un nepārtrauktās profesionālās pilnveides (CPD) programmās, tostarp pirmsskolas izglītības posmā, skolas vadības atbalsts un skaidra izpratne par iekļaušanas jautājumiem. 2019. gada Eurydice ziņojumā „Migrantu izcelsmes skolēnu integrēšana Eiropas skolās” uzsvērts, ka mācībām plašākā daudzvalodu un daudzkultūru vidē, kurā šī daudzveidība tiek atbilstoši novērtēta ir divi būtiski ieguvumi: pirmkārt, tās palīdz migrantu studentiem vieglāk apgūt uzņemošās valsts valodu, un, otrkārt, vairo viņu labsajūtu, jo viņu valoda(-as) un kultūra(-as) tiek vienlīdzīgi novērtētas. Starpkultūru izglītība var radīt vidi un apstākļus visiem skolēniem no dažādas valodas un kultūras vides - vietējiem un migrantiem – lai sazinātos, kopīgi mācītos un pilnveidotos kā personības, apzinoties savu kultūras identitāti un cienot citus … Kopumā tas veicina iekļaujošāku skolu.
3. Projekti, kas vērsti uz minoritātēm un reģionālajām valodām, lai veicinātu taisnīgumu, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu
Iekļaušana un cieņa pret Eiropas bagāto kultūras daudzveidību ir viena no Eiropas Komisijas prioritātēm un mērķiem. Valodu daudzveidība ir noteikta ES Pamattiesību hartas 22. pantā. Mazākumtautību personu tiesību ievērošana ir šīs Hartas pamatelements. Turklāt, 3. pantā ir noteikts, ka ES respektē savu bagāto kultūras un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un attīstību. Tāpēc šī dažādība ir neatņemama Eiropas identitātes iezīme. Padomes ieteikumā par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei ir izstrādāts jēdziens “valodas izpratne”, atsaucoties uz jau esošo praksi divvalodu un daudzvalodu reģionos, kuros reģionālās vai mazākumtautību valodas, kas tiek lietotas ikdienā, tiek mācītas kopā ar oficiālo valsts mācību valodu.
Bilinguālajos reģionos un daudzvalodu klasēs Visā Eiropā var atrast daudzas interesantas pedagoģiskas pieejas. Eurydice publikācija sniedz pārskatu par pasākumiem, kurus var īstenot izglītības iestādes un citas atbildīgās institūcijas, lai atbalstītu reģionālo un mazākumtautību valodu mācīšanu Eiropas skolās. Uz EAZVA var pretendēt projekti, kas ir kā piemēri šādai praksei, veicinot vienlīdzību, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu.
4. Valodu apguve pieaugušo izglītojamo personīgās izaugsmes atbalstam
Uz EAZVA var pretendēt projekti, kas saistīti ar valodu mācīšanas metodēm un instrumentus, kādus var izmantot darbā ar pieaugušo izglītojamiem ar mazāk iespējām, īpaši mazkvalificētajiem pieaugušajiem. Šie projekti varētu veicināt valodu apguvi, izmantojot tādas metodes kā mentoringu, pašattīstību un reālās dzīves uzdevumus, kas mudina pieaugušos izglītojamos risināt dažādas problēmas un sarežģītas situācijas, pieņemt izaicinājumus, veicinot pārliecību par savām spējām. Šiem projektiem jāpalīdz pieaugušo izglītojamiem nostiprināt pamatkompetences un motivēt viņus turpināt mācīšanos. Uz EAZVA pretendējošie projekti varētu būt saistīti arī ar praksi, kas veicina tādu valodu skolotāju un pedagogu mobilitāti, kuri strādā ar pieaugušo izglītojamiem ar mazāk iespējam. Apvienojot vairāku organizāciju, kas iesaistītas valodu mācīšanā, labo praksi, tiek sasniegts labāks rezultāts pedagogu profesionālajā izaugsmē un kompetenču vairošanā darbam ar īpašajām mērķgrupām.
2023. – 2024. gadā uz Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē kandidēs Erasmus+ perioda 2021-2027 projekti, kas ir noslēgušies līdz 2023. gada 31. decembrim.
Lai pretendētu uz EAZVA, projektu īstenotājiem noslēguma atskaitē jāizdara atbilstoša atzīme un jāsniedz skaidrojums.
Pretendentu izvērtēšanu veiks Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), balstoties uz projektu pieteikumos un noslēguma atskaitēs norādīto informāciju. Papildus tiks veikta atlasīto projektu anketēšana, lai iegūtu noslēguma atskaitēs neiekļautu informāciju par aspektiem, kas saistīti ar valodas mācīšanu un/vai apguvi, projektu ietekmi un ilgtspēju.
Laureātus noteiks VIAA, ņemot vērā tematiskās prioritātes un ievērojot piešķiršanas kritērijus. Laureātu apbalvošana plānota 2024. gada nogalē.
Konkursa uzvarētāji saņem:
- Eiropas Komisijas diplomu – atzinības zīmi;
- Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālbalvu;
- tiesības izmantot starptautisko EAZVA simboliku.
2021. – 2022. gada prioritātes:
- valodu apmācību uzlabošana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālos plašsaziņas līdzekļus;
- valodu mācīšanās un vienlīdzības veicināšana, sociālā vienotība un aktīva pilsonība;
- valodu skolotāju profesionālā pilnveide.
EAZVA ieguvējs: Latvijas Universitātes projekts “Diasporas programma “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs””
Projekta mērķis ir nodrošināt iespēju programmā studējošajiem mītnes zemju latviešu diasporas pārstāvjiem ar vai bez pedagoģiskās izglītības attīstīt pedagoģiskajai darbībai nepieciešamo kompetenci, padziļināt studējošo zināšanas par latviešu valodas mācību priekšmeta saturu un latviešu valodas un literatūras mācīšanas metodēm, lai šīs zināšanas varētu izmantot mācot latviskās izglītības mācību priekšmetus diasporas nedēļas nogales skolās, vasaras vidusskolās vai nometnēs; sagatavot latviskās izglītības diasporā pieprasījumam atbilstošu mūsdienīgu skolotāju, kas ir kompetents mācīt gan klātienē, gan attālināti.
- Valoda(s), to apguves veidi un valodas apguvēja perspektīva.
- Latviešu valodas struktūras pamatjautājumi.
- Latviešu literatūra un kultūra.
- Mācību darba organizācijas formas.
- Latviešu valodas zināšanu pārbaudes formas un metodiskie paņēmieni.
Studējošajiem ir iespēja apgūt katru kursu atsevišķi vai visu programmu kopumā. Programmas īstenošanā tiek izmantotas dažādas mācību satura apguves formas: videolekcijas, videosemināri, kā arī tiešsaistes praktiskās nodarbības un prakse kādā mītnes zemes izglītības iestādē. Kursa programmas plānojums un saturs ir veidots tā, lai grupā vienlaikus var studēt studējošie no visdažādākajām pasaules malām, līdz ar to tiek veicināta arī sadarbība starp dažādu mītnes zemju diasporas pārstāvjiem.