Mūsdienu studenta ikdiena ir mainījusies. Līdzās studijām daudzi strādā, gūst pirmo profesionālo pieredzi un uzņemas arī citus ikdienas pienākumus. Tāpēc arvien lielāka nozīme ir tam, lai Erasmus+ piedāvātās iespējas atbilstu mūsdienu studenta vajadzībām.
Par to, kā Erasmus+ programma pielāgojas mūsdienu studentu vajadzībām un kā starptautisko mobilitāti padarīt pieejamāku studentiem, kuri paralēli strādā, diskutēja Sarunu festivālā LAMPA. Diskusijā "Strādājošs students un Erasmus+: iespēja vai kompromiss?" piedalījās studenti, augstskolu, darba devēju un Erasmus+ programmas pārstāvji, kuri dalījās gan savā pieredzē, gan redzējumā par iespējamiem risinājumiem.
Sabiedrība kopumā augstu vērtē starptautisko pieredzi. Pētījumu kompānijas Fifty5Blue veiktā aptauja rāda, ka 69 % Latvijas iedzīvotāju uzskata – studiju, prakses vai darba pieredze ārvalstīs ir priekšrocība darba tirgū. Savukārt 76 % aptaujāto uzskata, ka darba devējiem būtu jāatbalsta strādājošu studentu dalība starptautiskajā mobilitātē. Tas apliecina, ka starptautiskā pieredze arvien vairāk tiek uztverta kā ieguldījums personīgajā un profesionālajā izaugsmē.
To, ka Erasmus+ ieguvumi bieži vien sniedzas daudz tālāk par akadēmiskajām zināšanām, spilgti raksturo arī Rīgas Stradiņa universitātes studentes Adeles Indrānes pieredze. Dodoties Erasmus+ studijās Beļģijā, viņa cerēja iegūt jaunas zināšanas un iepazīt citu studiju vidi. Taču, atgriežoties Latvijā, kļuva skaidrs, ka vērtīgākais ieguvums bijis daudz plašāks. Dzīve citā valstī nozīmēja pielāgoties jaunai videi, pieņemt patstāvīgus lēmumus un paraudzīties uz ierastām lietām no citas perspektīvas. Tieši šīs prasmes, kā atzina Adele, arī pēc mobilitātes noslēguma noder gan profesionālajā dzīvē, gan ikdienā.
Šādu pieredzi diskusijā akcentēja arī Latvijas Universitātes Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Pētersone. Viņa uzsvēra, ka Erasmus+ lielākā pievienotā vērtība bieži vien nav atrodama studiju plānā. Starptautiskā pieredze palīdz attīstīt spēju sadarboties starpkultūru vidē, pielāgoties nepazīstamām situācijām un paskatīties uz savu studiju jomu no cita skatpunkta. Tieši šīs prasmes darba devēji arvien biežāk novērtē līdzās akadēmiskajām zināšanām.
Tomēr, lai arī par Erasmus+ sniegtajiem ieguvumiem šaubu nav, studentu lēmumu doties mobilitātē bieži nosaka ne tikai motivācija. Mūsdienu studenta ikdienā līdzās studijām ir arī darbs, rūpes par finansiālo stabilitāti un citas saistības. Tāpēc jautājums bieži vien nav par vēlmi izmantot Erasmus+ iespējas, bet gan par to, kā tās iekļaut jau tā piepildītajā studenta ikdienā.
Tieši to apliecināja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes students Edgars Kristaps Rupeiks. Lai gan viņa darba devējs starptautisku pieredzi atbalstītu un darba pienākumi bija salīdzinoši elastīgi, Erasmus+ iespējas studiju laikā viņš tā arī neizmantoja. Galvenais šķērslis nebija darbs, bet gan intensīvais studiju process – pat īslaicīga prombūtne nozīmētu risku atpalikt no studiju grafika un apgrūtinātu visu pienākumu savienošanu. Edgara pieredze spilgti parāda, ka katra studenta situācija ir atšķirīga un arī iemesli, kas attur no mobilitātes, var būt ļoti dažādi. Līdzīgus secinājumus rāda arī aptauja, kurā respondenti kā būtiskākos šķēršļus studentu dalībai starptautiskajā mobilitātē min finansiālos apsvērumus, valodas barjeru un bažas par darba devēja attieksmi. Gandrīz trešdaļa aptaujāto norāda arī uz ģimenes pienākumiem vai informācijas trūkumu, savukārt daļa atzīst, ka izaicinājums ir arī darba pienākumu savienošana ar studiju mobilitāti. Tas apliecina, ka nav viena iemesla, kas studentus attur no dalības Erasmus+, jo katra situācija ir atšķirīga un prasa individuālu pieeju.
Diskusijā būtiska uzmanība tika pievērsta arī darba devēju skatījumam. Lai gan starptautiskā pieredze tiek augstu vērtēta, organizācijām vienlaikus jādomā par darba nepārtrauktību, komandas noslodzi un resursu plānošanu.
Par to diskusijā stāstīja FYUL talantu partnere Agate Hroloviča, uzsverot, ka darba devēji novērtē darbinieku spēju pielāgoties pārmaiņām, strādāt starpkultūru vidē un uzņemties iniciatīvu. Vienlaikus katra darbinieka starptautiskā mobilitāte nozīmē arī praktiskus jautājumus – kā organizēt darbu prombūtnes laikā, sadalīt pienākumus komandā un nodrošināt darba nepārtrauktību. Tāpēc nozīmīga ir savlaicīga plānošana un atklāta komunikācija starp darbinieku un darba devēju.
Arī aptaujas rezultāti rāda, ka darba devēju bažas visbiežāk saistītas ar papildu izmaksām, iespējamu darbinieka aiziešanu pēc mobilitātes un grūtībām nodrošināt aizvietošanu. Vienlaikus sabiedrības vairākums uzskata, ka darba devēju atbalsts Erasmus+ mobilitātei ir būtisks. Tas apliecina, ka starptautiskās pieredzes vērtība tiek augstu novērtēta, vienlaikus apzinoties nepieciešamību rast risinājumus, kas būtu piemēroti gan studentiem, gan darba devējiem.
Pēdējo gadu laikā būtiski attīstījusies arī pati Erasmus+ programma. Kā diskusijā uzsvēra VIAA Erasmus+ programmas departamenta direktore Zane Gailīte, programma turpina pilnveidoties, lai starptautiskā mobilitāte kļūtu pieejamāka arvien plašākam studentu lokam. Mainoties studentu vajadzībām un augstākās izglītības videi, pilnveidotas arī mobilitātes iespējas. Šobrīd līdzās tradicionālajai ilgtermiņa mobilitātei studenti arvien biežāk izmanto īsākus un elastīgākus mobilitātes formātus, kas ļauj vieglāk savienot starptautisko mobilitāti ar studijām, darbu un citiem ikdienas pienākumiem.
Kādas Erasmus+ iespējas pieejamas studentiem?
Atkarībā no studiju programmas un augstskolas studenti var izvēlēties dažādus mobilitātes veidus, piemēram:
- studiju mobilitāti – no īstermiņa mobilitātes (5–30 dienas) līdz ilgtermiņa mobilitātei (2–12 mēneši), kas kombinējams ar virtuālas mobilitātes periodu;
- prakses mobilitāti ārvalstu uzņēmumos vai organizācijās;
- kombinētās intensīvās programmas (Blended Intensive Programmes – BIP), kas apvieno tiešsaistes sadarbību ar īsu klātienes mobilitāti.
Šāda daudzveidība ļauj izvēlēties risinājumu, kas vislabāk atbilst studiju programmai, darba grafikam un katra studenta individuālajai situācijai.
Diskusijā vairākkārt izskanēja atziņa, ka Erasmus+ mobilitāte nav tikai iespēja uz laiku studēt vai doties praksē ārvalstīs. Tā ir iespēja iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, kas noder gan profesionālajā dzīvē, gan personīgajā izaugsmē.
Erasmus+ programma turpina attīstīties, lai arvien vairāk studentu varētu izmantot starptautiskās mobilitātes sniegtās iespējas. Neatkarīgi no izvēlētā mobilitātes veida, dalība programmā sniedz iespēju iegūt vērtīgu starptautisko pieredzi un attīstīt prasmes, kas noder gan studijās, gan turpmākajā profesionālajā dzīvē.
Sarunu festivāla LAMPA diskusijas "Strādājošs students un Erasmus+: iespēja vai kompromiss?" ieraksts pieejams šeit.
Foto galerija VIAA Flickr.
Par aptauju
Aptauju pētījumu kompānija Fifty5Blue (iepriekš Kantar) veica laikā no 2026. gada 16. līdz 19. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem.