10. un 11. jūlijā Sarunu festivālā LAMPA
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) 23. teltī VIETA VISIEM notika sešas diskusijas un vairākas paralēlās aktivitātes par jautājumiem, kas ietekmē jauniešu dzīvi šodien un sabiedrības attīstību nākotnē.
Kopā ar sadarbības partneriem, ekspertiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pašiem jauniešiem tika runāts par iekļaušanu, izglītību, nodarbinātību, līdzdalību, valodu un vienlīdzīgām iespējām. Vadmotīvs “Par ko nedrīkst nerunāt” aicināja pievērsties arī tēmām, kas sabiedrībā ne vienmēr ir ērtas vai vienkāršas, tomēr ir būtiskas, lai veidotu atvērtāku, drošāku un iekļaujošāku vidi ikvienam jaunietim.
Vīrieti, kur TU esi? Diskusija “Vīrieši sportā, sievietes darbā ar jaunatni?”
Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas un Sporta departamenta organizētajā diskusijā tika aktualizēts jautājums par dzimumu līdzsvaru darbā ar jaunatni un sporta nozarē. Sarunas dalībnieki pievērsās tam, kāpēc darbā ar jaunatni biežāk iesaistās sievietes, savukārt sporta vide tradicionāli vairāk uzrunā zēnus un vīriešus.
Viena no būtiskām sarunas atziņām – vīriešu iesaiste darbā ar jaunatni ir būtiska, jo jauniešiem ir svarīgi redzēt dažādus pieaugušo paraugus. Īpaši svarīgi tas ir jauniešiem, kuriem ikdienā pietrūkst pozitīva, atbalstoša vīrieša piemēra. Vienlaikus svarīgi ņemt vērā, ka darbs ar jaunatni un sports nedrīkst pastāvēt kā divas paralēlas pasaules – starp tām ir liels sadarbības potenciāls. Sports var palīdzēt sasniegt jauniešus, īpaši tos, kurus ar tradicionālām darba ar jaunatni metodēm ir grūtāk uzrunāt, savukārt darbs ar jaunatni sporta videi var dot spēcīgāku iekļaušanas, līdzdalības un neformālās izglītības pieeju.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/JuyLctY0c_M?si=f3tymiSNVwM9DOg6[/embed]
Latviešu valoda: lēnām, bet kopā
Latviešu valodas aģentūras diskusijā tika runāts par latviešu valodas nozīmi Latvijā – ne tikai kā valsts valodu, bet arī kā sabiedrību vienojošu vērtību. Sarunā tika aplūkots, kā dažādu paaudžu, kopienu un pieredžu dēļ valodas jautājums joprojām var radīt spriedzi un atšķirīgu izpratni.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka latviešu valodas stiprināšanai nepieciešama gan konsekventa pieeja, gan atbalstoša un cieņpilna vide. Valodas apguve un lietošana ikdienā ir cieši saistīta ar piederības sajūtu, līdzdalību un savstarpēju saprašanos. Tāpat sarunā vairākkārt izskanēja svarīga atziņa, ka sabiedrībā nepieciešama lielāka cilvēcība. Valodas politikas mērķis nav pazemot vai šķelt, bet veidot kopīgu telpu, kurā iespējama līdzdalība un savstarpēja saprašanās.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/yDAdpOO6zBw?si=Dr6iIZkVWslYRvN6[/embed]
18+: no bērnunama uz “tiec galā pats”
SOS Bērnu ciematu diskusijā uzmanība tika pievērsta jauniešiem, kuri pēc pilngadības sasniegšanas atstāj ārpusģimenes aprūpes sistēmu un sāk patstāvīgu dzīvi. Sarunā tika uzdots būtisks jautājums – vai 18 gadu vecums patiešām nozīmē gatavību pašam tikt galā ar mājokļa, darba, izglītības, finanšu un citiem ikdienas jautājumiem.
Diskusijā tika uzsvērts, ka jauniešiem šajā pārejas posmā nepieciešams ne tikai formāls vai finansiāls atbalsts, bet arī uzticami pieaugušie, drošas attiecības un iespēja pakāpeniski kļūt patstāvīgiem.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/1vMASw7SgFs?si=kfDw7dQOZgX6X1UI[/embed]
Strādājošs students un Erasmus+: iespēja vai kompromiss?
Valsts izglītības attīstības aģentūras diskusijā tika apspriests, vai Erasmus+ mobilitātes iespējas ir savienojamas ar darbu un studijām vienlaikus. Mūsdienās daudzi studenti paralēli studijām arī strādā, tāpēc dalība starptautiskajā mobilitātē nereti prasa rūpīgu plānošanu un atbalstu gan no augstskolas, gan darba devēja.
Viena no galvenajām atziņām diskusijā iezīmējās, ka Erasmus+ strādājošam studentam var būt reāla iespēja, ja tā tiek laikus plānota un visas iesaistītās puses to uztver kā ieguldījumu nākotnes prasmēs, plašākā redzeslokā un profesionālajā izaugsmē, nevis tikai kā prombūtni no darba vai papildu sarežģījumu.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/uq0dTnUfib0?si=nC-AhO6hodKltSQO[/embed]
Invaliditāte nav mans amats!
Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” īstenotajā diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta cilvēku ar invaliditāti pieredzei darba tirgū. Šoreiz tā nebija ekspertu saruna par jauniešiem no malas – diskusijā paši jaunieši dalījās pieredzē par darba meklēšanu, darba intervijām, atteikumiem, stereotipiem, sabiedrības attieksmi un situācijām, kurās cilvēks vispirms tiek uztverts caur invaliditātes, nevis prasmju un spēju prizmu.
Saruna izvērtās īpaši dzīva un atklāta, jo tajā iesaistījās arī diskusijas klausītāji, daloties savā pieredzē un pārdomās. Tas vēlreiz apliecināja, cik svarīgi ir par iekļaušanu runāt ne tikai teorētiski, bet arī klausoties cilvēkos, kurus šie jautājumi skar ikdienā. Tāpat diskusija atgādināja, ka ceļā uz nodarbinātību būtiska nozīme ir ne tikai cilvēka motivācijai un prasmēm, bet arī darba devēju atvērtībai, vides piekļūstamībai un sabiedrības gatavībai dot iespēju pamēģināt un nespriest par cilvēku pēc pirmā iespaida.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/x-IdGzMniBE?si=UIpXFf-SCP7Il_Ny[/embed]
Profesionālā izglītība: rezerves variants vai nākotnes izvēle?
Otrajā Valsts izglītības attīstības aģentūras organizētajā diskusijā tika runāts par profesionālās izglītības vietu Latvijas izglītības sistēmā un sabiedrības priekšstatiem par to. Sarunas dalībnieki centās apgāzt mītu, ka profesionālā izglītība ir tikai “B variants” vai izvēle tiem jauniešiem, kuriem nav citu iespēju. No darba devēju, profesionālās izglītības iestāžu, pedagogu un jauniešu pieredzes tika skatīts, kā profesionālā izglītība mainās, kā tā sasaistās ar darba tirgu un kā jauniešiem palīdzēt pieņemt informētu karjeras lēmumu.
Sarunā tika uzsvērts, ka profesionālā izglītība vairs nav rezerves variants – daudziem jauniešiem tā ir apzināta nākotnes izvēle, kas var dot gan praktiskas prasmes, gan vidējo izglītību, gan tālākas studiju un karjeras iespējas. Vienlaikus būtiska ir izglītības iestāžu, darba devēju, ģimeņu un sabiedrības kopīga atbildība par profesionālās izglītības prestiža stiprināšanu.
Diskusijas ieraksts
[embed]https://www.youtube.com/live/Ae5LOrELtDY?si=ExuDNHki4slvxwNM[/embed]
Paralēlās aktivitātes teltī “VIETA VISIEM”
Līdztekus diskusijām telts apmeklētāji varēja iesaistīties arī izzinošās un praktiskās aktivitātēs. Valsts izglītības attīstības aģentūras pieaugušo izglītības platformas STARS informācijas punktā interesenti varēja uzzināt vairāk par pirmo vienoto prasmju pārvaldības platformu Latvijā, kas palīdz pieaugušajiem attīstīt darba tirgū pieprasītas prasmes un plānot savu profesionālo izaugsmi.
Apmeklētājiem bija iespēja piedalīties Franklin Covey organizētajā jauniešu līderības prasmju attīstības aktivitātē “Mans ietekmes un rūpju loks”, kas aicināja pārdomāt, kuras lietas ikdienā rada bažas un kurās jomās cilvēks pats var rīkoties un ietekmēt pārmaiņas.
Savukārt biedrība “Ārpus burbuļa” festivāla laikā veidoja podkāstu “Nejaušas sarunas”, rosinot īstus, atvērtus un cilvēcīgus dialogus, kas palīdz iepazīt vienam otru ārpus stereotipiem, pieņēmumiem un ikdienas “burbuļiem”
JSPA dalība Sarunu festivālā LAMPA un telts VIETA VISIEM programma apliecināja, ka jaunatnes, izglītības, nodarbinātības, iekļaušanas un sabiedrības saliedētības jautājumi ir cieši saistīti. Lai jaunieši justos sadzirdēti, pieņemti un iesaistīti, par šiem jautājumiem jārunā ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī plašākai sabiedrībai.
Sarunas festivālā parādīja, ka iekļaujoša vide neveidojas pati no sevis – tā prasa sadarbību, atvērtību, spēju ieklausīties dažādās pieredzēs un gatavību meklēt risinājumus arī sarežģītos jautājumos.
Foto atskats
1.diena
https://flic.kr/s/aHBqjCYXKN
2.diena
https://flic.kr/s/aHBqjCYWbG
