Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, īstenojot Erasmus+ maza mēroga partnerības projektu “Zaļā atslēga dzīvei un mācībām”, guva vērtīgu pieredzi, kas palīdzēja stiprināt izpratni par klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu attīstību un videi draudzīgu dzīvesveidu gan skolēnu, gan pedagogu vidū. Projekta mērķis bija veidot vienotu izpratni par vides un klimata pārmaiņu cēloņiem, norisēm un ietekmi, vienlaikus attīstot dalībnieku zināšanas, vērtību sistēmu un atbildīgu attieksmi pret dabas un vides resursu izmantošanu. Projekts rosināja izprast cēloņu un seku sakarības cilvēka rīcībā un dabas procesos, kā arī motivēja mainīt ikdienas paradumus, ieviešot videi draudzīgu dzīvesveidu gan individuāli, gan sabiedrībā kopumā.
Projekta īstenošanas laikā skolēniem un pedagogiem bija iespēja ne tikai apgūt teorētiskas zināšanas, bet arī praktiski iesaistīties aktivitātēs, kas palīdzēja daudz labāk izprast vides aizsardzības nozīmi ikdienā. Tika organizētas meistarklases par zaļo dzīvesveidu un ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kurās dalībnieki apguva, kā priekšmetus un materiālus iespējams izmantot atkārtoti. Laboratorijas darbi un pētnieciskās aktivitātes palīdzēja skolēniem labāk izprast vides procesus, piesārņojumu un klimata pārmaiņu ietekmi. Projekta ietvaros notika mācību ekskursijas uz dabas objektiem, vides izglītības centriem, poligoniem, nacionālajiem parkiem un bioloģiskajām saimniecībām. Tikšanās ar vides ekspertiem, uzņēmējiem un speciālistiem sniedza iespēju iepazīt dažādas pieejas vides problēmu risināšanā un dzirdēt reālus pieredzes stāstus, savukārt intervijas ar speciālistiem palīdzēja padziļināti izzināt dažādus vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumus.
Īpaši nozīmīga pieredze bija darbs starptautiskās grupās kopā ar partneriem no Latvijas, Grieķijas un Spānijas. Skolēni un pedagogi diskutēja par situāciju katrā valstī, analizēja klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus, kopīgi meklēja risinājumus ilgtspējīgākai dzīvesveida pieejai un prezentēja secinājumus. Starptautiskā sadarbība palīdzēja labāk izprast, ka vides problēmas ir kopīgas visā Eiropā, taču katrai valstij ir arī savi specifiski izaicinājumi. Piemēram, partneri no Grieķijas un Spānijas aktualizēja jautājumus par sausumu un ūdens resursu trūkumu, savukārt Latvijas partneriem īpaši nozīmīga bija pieredzes apmaiņa par ilgtspējīgiem paradumiem un sabiedrības iesaisti vides jautājumu risināšanā. No Spānijas partneriem tika pārņemta pieeja, kā aktīvāk iesaistīt skolēnus diskusijās par patēriņa samazināšanu un minimālismu, savukārt Grieķijas partneru pieredze palīdzēja labāk izprast, kā klimata pārmaiņu jautājumus iespējams integrēt dažādos mācību priekšmetos, īpaši saistībā ar energoresursu taupīšanu un ekoloģisku domāšanu.
Projekta laikā tika izstrādāti digitāli materiāli – video, prezentācijas, darba lapas, informatīvie un metodiskie materiāli, kā arī aptaujas. Šie materiāli kļuva par nozīmīgu ieguldījumu mācību procesa modernizēšanā un turpina tikt izmantoti arī pēc projekta noslēguma. Izstrādātie informatīvie un izglītojošie materiāli kalpo kā ceļvedis videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Digitālo materiālu izstrāde un izmantošana palīdzēja modernizēt mācību procesu un veicināja tehnoloģiju integrēšanu dažādos mācību priekšmetos un izglītības līmeņos. Starptautiskā sadarbība palīdzēja pilnveidot arī svešvalodu prasmes un spēju sadarboties daudzveidīgā kultūrvidē.
Viena no vērtīgākajām atziņām projekta laikā bija izpratne par to, ka praktiskās aktivitātes skolēnus iesaista un motivē daudz vairāk nekā tikai teorētiska informācija. Mācību ekskursijas, pētnieciskie darbi, laboratorijas pētījumi un vides sakopšanas talkas palīdzēja skolēniem daudz ciešāk sasaistīt teoriju ar reālo dzīvi. Projekta aktivitātēs tika iesaistīti dažādu nozaru speciālisti – vides pētnieki, uzņēmēji, augstskolu pasniedzēji, dabas aizsardzības pārstāvji un vietējās kopienas dalībnieki. Projekta aktivitātes palīdzēja attīstīt prasmi analizēt cēloņsakarības starp cilvēka darbību un dabas procesiem, labāk izprotot klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi un sabiedrību.
Projekts būtiski ietekmēja arī iesaistīto izglītības iestāžu ikdienu un pieeju mācību procesam. Pedagogi aktīvāk sāka izmantot projektu metodi, organizēt ārpusstundu aktivitātes dabā un integrēt klimata pārmaiņu un ilgtspējas tēmas dažādos mācību priekšmetos. Projekta laikā tika stiprināta arī piekļuve vietējām iespējām un resursu apzināšanai, izmantojot apkārtējo vidi kā mācību platformu. Tika stiprināta atkritumu šķirošanas sistēma, organizētas izglītojošas aktivitātes skolēnu un vecāku iesaistei, savukārt vides sakopšanas talkas kļuva par regulāru iniciatīvu arī pēc projekta noslēguma. Projektā iegūtā pieredze palīdzēja skolēniem un pedagogiem daudz praktiskāk izprast arī tādus jautājumus kā energoresursu taupīšana, plastmasas uzkrāšanās mazināšana un videi draudzīgu paradumu ietekme uz ikdienas patēriņa izmaksām.
Dalība projektā palīdzēja skolēniem un pedagogiem saprast, ka arī nelielas ikdienas darbības – atkritumu šķirošana, enerģijas taupīšana un atbildīgs patēriņš – var veidot būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā. Projekts veicināja pāreju no teorētiskām zināšanām uz praktisku rīcību un radīja motivāciju ieviest ilgtspējīgus paradumus ikdienā. Vienlaikus tas palīdzēja stiprināt sadarbību starp skolām, attīstīt starpkultūru komunikāciju un veidot iekļaujošu, saliedētu un videi draudzīgu sabiedrību, kurā skolēni un pedagogi kļūst par pārmaiņu veicinātājiem savā skolā un kopienā. Projekta aktivitātes tika vērstas arī uz ilgtspējīgas attīstības principu popularizēšanu, sniedzot ieguldījumu Eiropas Zaļā kursa īstenošanā un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, vienlaikus stiprinot sabiedrības informētību un līdzdalību vides un klimata jautājumu risināšanā. Projekta gaitā nostiprinājās izpratne, ka ilgtspējība ir cieši saistīta ne tikai ar vidi, bet arī ar ekonomiku, veselību un sabiedrības labklājību.
Erasmus+ maza mēroga partnerības projektu Nr. 2023-2-LV01-KA210-SCH-000177669 “Zaļā atslēga dzīvei un mācībām” līdzfinansē Eiropas Savienība.
Informācija un foto: Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija